Pirms diviem gadiem es atklāju sev Kontaktās Improvizācijas deju – tas bija spēcīgs sākums jaunām pārdomām un idejām.Šī deja palīdzēja man attīstīties gan garīgi gan fiziski, izmainīja manu skatījumu uz dzīvi, iedvesmoja.Es sāku pieverst vairāk uzmanības cilvēka ķermenim, cik plastisks un elegants tas varbūt, cik svarīgi sajust pašam savu un citu cilvēku ķermeni, ieklausīties tajā. Uz kādu laiku manā dzīvē izveidojās Kontaktās Improvizācijas pasaule, par kuru sagribējās runāt gan caur krāsu, gan līniju, triepienu. Pati deja tika balstīta uz aikido cīņas mākslas un mūsdienu dejas pamatiem.Tā ir momentu tveršana.Spēlēšanās kustība.Cieņa pret ķermeni.Ieklausīšanās sevī un partnerī. Vienkāršības un laimes izjūta.Adrenalīns un miers.Unikālā deja, kurā cilvēki meklē risinājumus, kompromisus balstoties uz sajūtām, intuīciju, nevis uz prātu.Katra kustība dod iespēju ieklausīties partnerī, māca veidot attiecības un dažkārt pat ārstē. Dejā kā dzīvē – mēs mācamies saprasties, mīlēt viens otru.Dažiem ir vieglāk saskarties un komunicēt, dažiem sanāk grūtāk.Runa ir ne tikai par miesisko kontaktu,bet arī par iekšējiem pārdzīvojumiem.Attiecības starp cilvēkiem, iekšējie pārdzīvojumi – tas mani ļoti satrauc un ir manu gleznu temats. Darba izpildījumā interesē krāsas un triepiena valoda, atveidot konkrētu noskaņu.Pārsvarā spēlējos ar vienu vai divām figūrām.No dejas plūsmas es paņēmu konkrētus brīžus, kustības, kur notiek vissatraucošākie man kontakta brīži. Gleznā Contact improvisation es vēlējos parādīt atdošanās brīdi.Darbā var redzēt divas figūras, viena no kurām it kā izšķīst dejas dziļumos, otra figūra savukārt atdod tai atmuguriski visu savu svaru. Notiek paļaušanās un uzticības moments. Darbs izpildīts eļļas tehnikā uz audekla, izmēri- 47x45 cm, 2011.gadā Portugālē.