”Es veidoju pilnīgi jaunu vielu – savienoju eļļas krāsas ar smalkiem iekšējo sajūtu tīmekļiem, krāsas slāņi pārvēršas dziļajos un caurspīdīgajos sapņos, neizstāstītā un nepiedzīvotā realitātē. Audekls pārtop spēļu laukumā, un brīžiem es vairs nesaprotu vai veidoju šo izdomu pasauli pati, vai arī esmu tikai tās skatītāja. Laikam jau sapnis uz audekla iejūtas ļoti labi, tomēr īsti nevēlas ieraudzīt savu precīzu portretējumu. Tādēļ tas turas drošā attālumā, reizēm atnākot kā negaidīta iedvesma, vai arī ilgi gaidīta ideja.”