Gatis Bārdiņš: Uzrakstīt tiesas spriedumu ir īsta māksla

Autors : Madara Mieriņa

Ko ar valodu varam vai nevaram panākt tiesas spriešanā? Meklējam atbildes sarunā ar Dr. iur. Gati Bārdiņu ― Satversmes tiesas padomnieku, grāmatas “Dialoga loma tiesas spriešanā” autoru.

Vai tiesas process ir dialogs vai tomēr sacensība daiļrunā?

Tiesas process parasti līdzinās sacensībai ― lietas dalībnieki aizstāv katrs savu viedokli, bet tiesa noteic, kurš viedoklis ir pareizais. Šī sacensība savukārt izpaužas kā dialogs, kurā lietas dalībnieki pamato savu viedokli ar argumentiem, bet tiesa šos argumentus izvērtē. Argumenti tiesas procesā ir visnozīmīgākie, jo tiem piemīt vislielākais pārliecināšanas spēks. Taču svarīga ir arī argumentēšanas prasme ― tostarp daiļruna. Te gan jāpiebilst, ka tiesu efektivizēšanas nolūkā arvien vairāk lietu tiek izskatītas rakstveida procesā bez tiesas sēdes. Tāpēc daiļrunas izmantošanas iespējas arvien sarūk.

Argumenti tiesas procesā ir visnozīmīgākie, jo tiem piemīt vislielākais pārliecināšanas spēks. Taču svarīga ir arī argumentēšanas prasme ― tostarp daiļruna.

Tiesas procesa iznākums esot atkarīgs no laba advokāta (pieņemu, ka arī viņa spējas lietot valodu). Vai var būt tā, ka dažkārt veiklākajam vārdos izdodas pavērst situāciju par labu sev?

Tiesas procesa pamatā ir strīds ― vai nu par lietas faktiskajiem apstākļiem, vai arī tiem piemērojamajām tiesību normām. Šis strīds tiek risināts dialogā, tā dalībniekiem cenšoties vienam otru pārliecināt. Jo pārliecinošākus argumentus advokāts izmanto un jo pārliecinošāk viņš to dara, jo labāk viņam izdodas aizstāvēt sava klienta intereses. Piemēram, labs advokāts ne tikai pamato savu pozīciju, bet arī atspēko pretargumentus.

No vienas puses, pateiktajiem vārdiem ir liela nozīme tiesas spriešanā, no otras puses ― ir arī gadījumi, kad ar personas iepriekš sacīto (pat ierakstīto!) nepietiek, lai kādu atzītu par vainīgu. No kā tas ir atkarīgs?

Tiesas procesā sacītajam ir jāatbilst dažādām prasībām. Piemēram, lietas dalībnieka paskaidrojumi izmantojami pierādīšanā tikai tad, ja tos apstiprina citi pierādījumi. Savukārt pierādījumiem jābūt attiecināmiem uz izskatāmo lietu, pietiekamiem un ticamiem. Ja sacītais prasībām neatbilst, tad tas netiek ņemts vērā un neietekmē lietas iznākumu.

Vai tiesnesim ir jābūt viedam? Vai tiek vērtēti ne tikai paši vārdi, bet arī tas, vai runātājs saka patiesību?

Viens no grūtākajiem tiesneša uzdevumiem ir vērtēšana. Tiesnesim ir jāvērtē lietas apstākļi, pierādījumi un argumenti ― arī tas, vai sacītais atbilst patiesībai. Lai spētu veikt šo uzdevumu, tiesnesim jābūt ne vien gudram, bet arī dzīvesgudram. Tādēļ par tiesnesi var kļūt tikai 30 gadu vecumā, bet par Augstākās tiesas vai Satversmes tiesas tiesnesi ― 40 gadu vecumā.

Vai tev tiesas process, lai rastu patiesību, liekas pilnīgs vai tomēr tajā vēl būtu kaut kas uzlabojams? Ja tā, tad kas?

Tiesas spriešanai kā konfliktu risināšanas veidam ir gan priekšrocības, gan trūkumi. Būtiskākā priekšrocība ir tā, ka tiesas rasto konflikta risinājumu var izpildīt piespiedu kārtā. Savukārt nozīmīgākais trūkums ir tas, ka tiesas spriešanā konflikts bieži vien netiek atrisināts.

Tiesas spriešanā konflikts bieži vien netiek atrisināts.

Piemēram, varam iedomāties divus kaimiņus, kuri viens otru jau gadiem neieredz. Kādudien viens kaimiņš iebrauc otra puķudobē, bet šis otrs ar naglu ievelk viņa mašīnai švīku. Pirmais vēršas pret otro tiesā. Tā taisa pirmajam labvēlīgu spriedumu un liek otrajam atlīdzināt ar mašīnas pārkrāsošanu saistītos izdevumus. Vai tādējādi tiesa atrisina konfliktu? Nebūt ne ― tiesa izšķir ar zaudējumu atlīdzināšanu saistīto strīdu, kas ir tikai daļa no konflikta. Tiesa necenšas noskaidrot senā pagātnē meklējamo konflikta cēloni, jo strīdā par zaudējumu atlīdzināšanu tam nav nozīmes. Tomēr tiesai vajadzētu aptvert konfliktu pilnībā, lai lietas dalībniekiem sniegtais konfliktu risināšanas pakalpojums būtu augstvērtīgs. Šāds pakalpojums tiek sniegts tad, ja tiesa lietas dalībniekus samierina.

Ir viedoklis, ka juristi ir izgudrojuši savu valodu un pasauli, kurā tikai paši prot orientēties. Vai, dodoties uz tiesu, pietiek ar manām parastā cilvēka zināšanām?

Jurisprudencē tāpat kā jebkurā citā nozarē sastopami tikai šai nozarei raksturīgi termini, turklāt atsevišķu terminu nozīme atšķiras no šo terminu ikdienišķās nozīmes. Tāpēc juristu lietotā valoda citiem mēdz būt nesaprotama. Tomēr juristam ir jāprot izteikties par juridiskiem jautājumiem tā, lai viņa teiktais būtu saprotams ikvienam. Arī tiesas spriedumam vajadzētu būt uztveramam bez juridiskām zināšanām. Jāņem gan vērā, ka uzrakstīt šādu spriedumu ir īsta māksla.

Arī tiesas spriedumam vajadzētu būt uztveramam bez juridiskām zināšanām. Jāņem gan vērā, ka uzrakstīt šādu spriedumu ir īsta māksla.

Dodoties uz tiesu, bez juridiskajām zināšanām neiztikt. Daļu no šīm zināšanām var apgūt katrs pats, lasot likumus, tiesu spriedumus un mācību grāmatas. Tomēr visdrošāk būtu paļauties uz juristu ― turklāt uz tādu, kurš pārzina attiecīgo tiesību nozari.

Cik svarīgs ir pareizas valodas lietojums tavā darbā?

Es strādāju Satversmes tiesā par padomnieku. Viens no maniem uzdevumiem ir caurskatīt spriedumu projektus, citstarp pievēršoties valodas lietojuma pareizībai. Satversmes tiesas spriedumiem tāpat kā citu tiesu spriedumiem jābūt nevainojamiem ― ne tikai argumentācijas, bet arī valodas lietojuma ziņā.

Satversmes tiesas spriedumiem tāpat kā citu tiesu spriedumiem jābūt nevainojamiem ― ne tikai argumentācijas, bet arī valodas lietojuma ziņā.