Kas ir mākslīgais intelekts?

Autore : Madara Mieriņa

Šobrīd vairs neizdosies noliegt acīmredzamo: mākslīgais intelekts turpina ieplūst mūsu ikdienā aizvien vairāk. Par mākslīgo intelektu, tā veidiem, tērzēšanas programmām, darba maiņu un iespējām sarunājāmies ar Tildes pētniecības un izstrādes direktoru Raivi Skadiņu un starptautiskā biznesa attīstības vadītāju Kasparu Kauliņu.

Nav vienkārši noteikt brīdi, kad kāda sistēma iekļūst to izstrādājumu kopumā, kam piemīt mākslīgais intelekts. Robeža ir plaša un nemaz nav tik viegli atrodama. Viens no paņēmieniem, kas definēts jau pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, ir Tjūringa tests. Tas nosaka: ja mašīnai sarunas laikā ar cilvēku izdodas noteiktu laiku izlikties par cilvēku, proti, likt domāt, ka atbildētājs ir cilvēks, nevis mašīna, ― šai mašīnai piemīt saprāts. Tādas sistēmas ir tikai dažas jebkad bijušas pasaulē, tomēr ir daudz sarunprogrammu jeb botu, kurās labi tiek imitēta loģiskā spriestspēja un varam iegūt visnotaļ prātīgas atbildes arī tad, ja tā izveidota diezgan vienkārša, saka Tildes pētniecības un izstrādes direktors Raivis Skadiņš.

Tomēr pēc Tjūringa testa grūti novērtēt tos rīkus, ar kuriem nevar parunāt. Varētu domāt, ka mākslīgā intelekta klātesamību sistēmā var nekļūdīgi noteikt pēc tehnoloģiju veida, kas tajā izmantots, bet nekā ― tehnoloģijas var būt ļoti dažādas, nav vienas skaidras receptes, atzīst Tildes starptautiskā biznesa attīstības vadītājs Kaspars Kauliņš un Raivis Skadiņš. Vēsturiski viens no pirmajiem mākslīgā intelekta lietojumiem ir secinājumu izdarīšana ― jāizsecina, vai fakts ir patiess vai nav.

Ja sistēma spēj nonākt pie risinājuma, imitējot cilvēka smadzeņu darbību, domāšanas gājienu, to var saukt par mākslīgo intelektu.

Kāpēc mākslīgais intelekts ir vajadzīgs? Mašīna aizstāj mūsu darbu vietās, kur mēs nevaram vai negribam to darīt paši. Pētnieks Skadiņš norāda, ka ir divu veidu intelekti ― ir vienkāršas sistēmas, kurām cilvēks ir precīzi iemācījis, kā darīt (piemēram, robots, kurš pieņem picu pasūtījumus ar skaidri uzrakstītu scenāriju priekšā ― sveiki, kāda pica, kur piegādāt, maksāsi ar karti vai skaidrā). Robots savā ziņā veic intelektuālu darbu. Ja šīs mašīnas vietā sēdētu cilvēks, viņš darbā ieliktu savu intelektu. Tad ir tādi mākslīgie intelekti, kas mācās paši, un strādā pat labāk nekā cilvēks. Te var minēt piemērus par dažādām datorprogrammām, kas sacentušās ar atsevišķu spēļu (šahs, “Go”) lietpratējiem un ir uzvarējušas ― tātad skaidrs, ka mākslīgais intelekts ir labāks par jebkuru gudrāko cilvēku.

Ja jau mašīnas var atsevišķus darbus veikt labāk par cilvēku, ir zināms pamats arī bažām par to, ka mākslīgā intelekta dēļ varētu zust darbavietas. Jau šobrīd redzam, ka klientu apkalpošanas centros daudzviet personālu aizvieto boti jeb tērzēšanas roboti. Tomēr vienlaikus parādās arī jauns darbs ― robotu pieskatīšana, un to veic cilvēki, kas palīdz programmām mācīties. “Tuvākajā laikā būs vajadzīga šāda cilvēka klātbūtne, kas palīdzēs tehnoloģijai kļūt gudrākai,” saka Kaspars Kauliņš, un Raivis piebilst, ka šāds darbs jau ir veikalos ar pašapkalpošanās kasēm, kur sistēma tiek pieskatīta un vienlaikus arī apmācīta. Darba veicējam zināmā veidā ir iespēja kļūt par priekšnieku saviem padotajiem darbiniekiem ― robotiem..

Tomēr strukturālais bezdarbs ir fundamentāla problēma, un mākslīgais intelekts to, protams, saasina. Mums ir jādomā, kā augsto pievienoto vērtību, ko rada mākslīgais intelekts, varam novirzīt visas sabiedrības labumam, arī šīs problēmas risinājumiem. Vienlaikus redzamas dažas jaunas tendences ― kāda sabiedrības daļa ir gatava iegādāties sevišķas un dārgas preces, kas ražotas mazos daudzumos nelielos uzņēmumos. Tā ir jauna darbavietu iespēja, jo parasti mazais bizness nodarbina lielāku cilvēku skaitu, skaidro Kaspars Kauliņš. . “Tātad maizīšu cepēju aizstās robots, bet maizīšu cepēja varēs cept mājās mazāk, bet īpašas maizītes un tāpat nopelnīt,” secina Raivis Skadiņš.

Lai gan mašīnas drīz paveiks daudzus darbus un nākotnes cilvēks vairs nepratīs daudz ko no tā, ko mēs protam šobrīd, par to nebūtu jāuztraucas.

Mēs nevaram cerēt, ka visu laiku saglabāsies klasiskās iemaņas un prasmes.

Attīstības vadītājs skaidro, ka šobrīd notiek pamatprasmju maiņa. Tāda jau ir bijusi industriālo revolūciju sākumā, kad cilvēku roku darbu nomainīja mašīnas un mehānismi. Līdz tam vajadzīgās prasmes un iemaņas roku darbā, tādā kā aušana, vērpšana, vairs nebija vajadzīgas. Tāpat arī tagad, kad daļu no līdzšinējiem darbiem, ko cilvēks veica pats, pārņems mašīnas. Toties parādīsies jaunas prasmes un iemaņas. Viena no tām ― kā saintegrēt ierīces, izdomāt risinājumus jaunas vērtības radīšanai. Ar laiku, protams, tehnoloģijas arī to iemācīsies un pratīs.