Vai govīm ir sava valoda?

Autors : Madara Mieriņa

Vai govis viena otru saprot? Vai tām ir sava saziņas valoda? Izrādās, ka ir gan. Un katrs māviens pat kaut ko nozīmē. Zinātnieki, kas pētījuši govju un teļu sasaukšanos, atklājuši, ka māvienu skaņas augstums ir atšķirīgs ― kad teļi jāsasauc no tālākas vietas, māviens ir augstāks, bet skaņa ir dobjāka, ja teļš ir blakus. Māvieni ir atšķirīgi arī tad, kad tiek saukti dažāda vecuma teļi.

Par govju saziņu un ikdienā novēroto stāsta bioloģiski audzētu govju kopēji. Dabiskā veidā audzētas govis uzturas barā, kas brīvi pārvietojas pa ganībām. Tādos ganāmpulkos bara organizācija un saziņa ir īpaši labi redzama.

Vai govīm ir sava valoda?

Ir. To var redzēt un dzirdēt. Piemēram, vakar mežā bija atklīdušas divas nomaldījušās svešas govis. Tās ik pa laikam iemaurojās ― mūsējās atbildēja.

Ko atbildēja?

Visdrīzāk tās svešās nesaprata, kur atrodas, mūsējās uzreiz atsaucās.

Tad tas ir tāds apmaldīšanās sauciens?

Drīzāk “atrašanās” sauciens. Savstarpējai informācijai. “Mēs esam te!” Bet kad teliņu govs apčubina, tad tas ir tāds nomierinošs māviens.

Kāds tas ir?

Tāds dobjš, kluss un mierīgs: “Mmm, mmm!” ― sak’: “Būs labi, būs labi.” Kad pazuduši teļi, govis sauc teļus uz brokastīm, jo viss bars ēdienreizēs parasti baro teļus vienlaikus. Kad kāds noklīdis, to sasauc: “Brokastu laiks pienācis, nāc mājās!” Tikai nevar zināt, kā govis sarunā, kura tajā dienā būs “bērnudārza vadītāja”.

Vai govīm ir arī bērnudārzs?

Jā. Teļi ir savā barā, kamēr pārējās govis ēd. Parasti pie visiem teļiem guļ viena govs ― pat ne mamma, tā var būt arī pusaugu meita, kas uzmana un dos signālu, ja būs kādas briesmas.

Vai ir arī kāds īpašs sauciens briesmās?

Ir, ir. Piemēram, teļš, ja viņu tur, mauj “bē” tādā izmisīgā balsī gluži kā aita. Tad parasti satraucas visas govis un viss bars saskrien palīgā. Nav tā kā dažreiz pie cilvēkiem ― ja kādu spīdzina, visi vienaldzīgi paiet garām.

Teļš, ja viņu tur, mauj “bē” tādā izmisīgā balsī gluži kā aita. Tad parasti satraucas visas govis un viss bars saskrien palīgā.

Kad vēl govis mauj?

Kad govis grib mājās ― saskrien pie vārtiem viss ganāmpulks un bauro. Mauj tad, kad uz jaunām ganībām jāiet. Ja kāda izlaužas no aploka, tad arī saceļ traci ― netaisnība, ka viena ir ārā, kamēr citas iekšā. Govīm redze ir noteiktā leņķī, tāpēc citreiz, kad pieiet klāt, uzreiz nepazīst ― saliecas kamolā, pieliec galvu un dobji draudīgi, brīdinoši mauro.

Govīm redze ir noteiktā leņķī, tāpēc citreiz, kad pieiet klāt, uzreiz nepazīst ― saliecas kamolā, pieliec galvu un dobji draudīgi, brīdinoši mauro.

Kā atšķirt govju māvienus?

Ir svarīgs skaļums un intonācija. Govīm ir sava saziņa, bet cilvēks to nesaprot. Tas gan vairāk uz tām govīm attiecas, kas ir barā, nevis pie ķēdes.