Ko speciālisti vērtē CV

Autors : Madara Mieriņa

Dzīvesgājuma apraksts jeb CV (Curriculum Vitae ― latīņu valodā) ir pirmais dokuments, ko, uzrunājot jaunos darbiniekus, izlasa darba devējs.

“Ko tajā rakstīt, un ko labāk neminēt? Kādu noformējumu izvēlēties? Kā tapt pamanītam?” ― CV atlases noslēpumus atklāj Tildes personāla direktors Aksels Minders un lokalizācijas daļas vadītāja Nansija Lībiete, kas ik dienu izskata jauno tulkotāju pieteikumus. Tāpat par pieredzēto stāsta uzņēmuma biznesa attīstības vadītājs Kaspars Kauliņš. Vairāk nekā 20 gadu viņš ir darbojies personālvadības jomā ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski un rokās turējis daudzus desmitus tūkstošus CV.

Ērti un viegli pārskatīt

Pirmais darba devēja priekšstats par nākamo iespējamo darbinieku veidojas, tieši aplūkojot viņa dzīvesgājuma aprakstu, tāpēc ir jāveltī uzmanība tā noformējumam. Aksels Stāsta:

“Sākotnējais, ko varu novērtēt, ― ar cik lielu rūpību un ieinteresētību cilvēks ir rakstījis CV, lai varētu pastāstīt par sevi, savu pieredzi, zināšanām un prasmēm.”

“Ir būtiski, lai dzīvesgājuma apraksts būtu konspektīvs un nebūtu pārlieku detalizēts,” saka Nansija. Lokalizācijas daļas vadītāja atzīst, ka liek malā neizskatītus tulkotāju pieteikumus ar pareizrakstības un gramatikas kļūdām:

“Ja es meklētu izstrādātāju, mani nesatrauktu trūkstošs komats vai garumzīme, tomēr es atlasu konkrētas nozares speciālistu. Ja CV redzu kaut ko pretēju sagaidāmajam, tas ir kritērijs noraidīšanai. Ja pieteikuma vēstulē nav atdalīts divdabja teiciens, ir skaidrs, ka nav jēgas šim kandidātam vispār piedāvāt pārbaudes darbu.”

Nansija stāsta, ka ir patīkami lasīt vizuāli ērti pārlūkojamus dzīvesgājuma aprakstus, piemēram, tādus, kas ir sadalīti divās daļās: svarīgākais kreisajā pusē, mazāk nozīmīgais ― labajā. Viņa aicina pārlieku neaizrauties ar daudzveidīgu fontu un krāsu lietojumu, kas apgrūtina uztveri. “Ir radošie amati, kur iespējams ar CV parādīt savu lietpratību un gaumi. Ja runājam par vidējo dzīvesgājuma aprakstu ― labāk to turēt pēc iespējas tīru un lakonisku pēc formas,” par fontu pārbagātību bilst Kaspars. “Kad strādāju Luksemburgā, meklējām investīciju analītiķi. Toreiz saņēmām visvairāk pieteikumu ― tuvu pie sešiem tūkstošiem uz vienu vietu. Tādos gadījumos jābūt kritiskam, un CV ir būtisks filtrs. Jebkuri sīkumi ir pirmais, ko sāk skatīties. Man ir atmiņā kāda kandidāta pieteikums, kuram pievērsu uzmanību kā īpaši nepiemērotam, ― tajā bija 12 dažāda lieluma fonti un septiņas krāsas.”

Saturs – ne par daudz, ne par maz

“No dzīvesgājuma apraksta ir svarīgi saprast, kādas prasmes, iemaņas un kompetences cilvēkam piemīt un vai viņš būs piemērots noteiktajam darbam,” skaidro Aksels. CV būtu jāparādās būtiskajam par profesionālo gājumu, personīgajai informācijai ― vārdam, uzvārdam, kontaktinformācijai, sadaļai par izglītību, papildizglītību ― kādi kursi pabeigti un iemaņas apgūtas. Vēlams norādīt arī valodu prasmes, jo cilvēkiem, kuri pārzina vairākas valodas, bieži ir priekšrocība. Atkarībā no tā, kam vēlamies dzīvesgājuma aprakstu iesniegt, atšķiras izmantotie standarti. Ja ātri jāsagatavo CV un nav skaidrs, kādā struktūrā rakstīt, noder tīmeklī pieejamās veidnes.

“Attiecībā uz profesionālo gājumu pasaulē ir daudz dažādu standartu,” stāsta Kaspars. “Piemēram, pēc anglosakšu standarta, ir jānorāda organizācija, periods, kurā cilvēks ir ieņēmis kādu amatu, amata nosaukums, īss galveno atbildību apraksts un nozīmīgākie sasniegumi. Mūsu pusē visbiežāk informācija ir sausāka vai tās ir mazāk, jo uzskaitām darbavietas un amata nosaukumus pret laika posmu.” Aksels atzīst, ka pārlieku lakoniska informācija par profesionālo veikumu nesniedz pilnīgu priekšstatu: “Cilvēki norāda, kur viņi ir strādājuši. Reizēm ieliek, kāds ir bijis amata nosaukums, reizēm ne. No šāda CV nevaru objektīvi nolasīt, kāda ir bijusi darbinieka pieredze nosauktajā amatā. Tas samazina iespēju, ka aicināšu cilvēku uz interviju.”

Lai pieteikums taptu pamanīts, ir labi sniegt ziņas, pēc kurām darba devējs var spriest par kandidāta piemērotību amatam. “Ja ir vajadzīgs tulkotājs un norādu sludinājumā, ka tulkošanas rīku pieredze un zināšanas medicīnas jomā būs priekšrocība, ir skaidrs, ka šo informāciju es noteikti meklēšu CV,” saka Nansija. “Taču ir cilvēki, kas to vispār nepiemin. Ja kaut kāda iemesla pēc tomēr piezvanu un izrādās, ka kandidāts ir lietpratējs šajā jomā, rodas neizpratne: “Kāpēc nenorādīji pieredzi? Tava konkurētspēja pilnībā mainītos.”

Ja tulkotājs konfidencialitātes ietvaros ir pieminējis faktus, kas apstiprina vajadzīgo pieredzi, viņš ir krietni priekšā citiem. Tomēr kandidāts nedrīkst saukt konkrētus uzņēmumu nosaukumus, tas ir jāizdara ļoti viltīgi ― piemēram: “Tulkoju vienam no lielākajiem mašīnbūves uzņēmumiem.” Lokalizācijas daļas vadītāja turpina: “Esmu lasījusi CV, kurā detalizēti bija uzskaitīti visi klienti, ar kuriem tulkotājs bija sadarbojies, šādā veidā pārkāpjot konfidencialitāti. Lai gan kandidātam bija laba pieredze, mēs nenoslēdzām līgumu.” Nevajadzētu izpaust arī konfidenciālu informāciju par sevi. “CV parasti raksta to, kas attiecas uz darbu. Ne dzimums, ne ģimenes stāvoklis, ne vecums nav noteicošais tam, vai cilvēks iegūs darbu. Tikai profesionalitāte un pieredze ir izšķiroša, tāpēc īpaša uzmanība ir jāpievērš, lai skaidri izstāstītu, kas līdz šim ir darīts, sasniegts un apgūts no jauna konkrētajā amatā,” stāsta Tildes personāla direktors.

Nansija iesaka minēt pieredzi, kas atbilst noteiktajam darbam: “Viss fokuss ir uz to, kas attiecas uz šo nozari. Nav jāliek dīvaina pieredze bez jebkādas saistības. Piemēram, piesakoties darbā, kurā no darbinieka tiek prasītas analītikas spējas, pie vaļaspriekiem norādītā ezoterika izskatās jocīgi. Iespējams, tādas nianses par sevi nav jāatklāj CV.” Arī Kaspars piekrīt, ka par ārpusdarba interesēm vajadzētu rakstīt īsi un pārdomāti, un piebilst:

“Man ir nācies redzēt, ka cilvēki taisnodamies raksta iemeslus, kāpēc viņi ir aizgājuši no iepriekšējām darbavietām, ― to nevajag teikt. Nav jāraksta informācija, kas ir saistīta ar seksuālo orientāciju, nacionalitāti, rasi, ― tas darbam nav būtiski.”

Motivācija – iespēja tapt pamanītam

Kā pievērst darba devēja uzmanību un tikt pamanītam? Stāsta Kaspars: “Anglosakšu standartā vienmēr ir pirmā sadaļa ― īsais ievads par tevi, burtiski trīs teikumos pateikts būtiskais, kas būtu jāzina, pirms vispār lasīt tālāk. Ja piesakies uz amatu un, iespējams, būs daudz kandidātu, ― šim ievadam ir liela nozīme.” Arī Aksels piekrīt, ka dzīvesgājuma aprakstu vajadzētu sākt ar īsu kopsavilkumu par sevi un savām profesionālajām interesēm: kas es esmu, kāpēc pretendēju uz šo pozīciju. “To, protams, var atspoguļot arī motivācijas vēstulē, bet tās tiek rakstītas aizvien retāk. Vismaz CV būtu jāparādās šai motivācijai kā īsai uzrunai. Abi varianti būtu pieņemami.”

“Pat gadījumos, ja nav prasītās pieredzes, vienmēr saistošā veidā var norādīt uz savu atvērtību,” bilst Nansija. “Es noticu tam, ka cilvēks ir ieinteresēts un gatavs mācīties. Ir bijuši kandidāti, kas raksta, ka viņiem nav vajadzīgās pieredzes, bet labprāt gribētu noteiktajā jomā darboties un augt kopā ar uzņēmumu. Man tas šķiet uzrunājoši.”

Tildes Biroja gramatikas un pareizrakstības pārbaude