Vai mākslīgais intelekts ir saprasts vai pārprasts?

Šovasar sarunu festivālā “LAMPA” teltī Digital Freedom Festival Summer Edition notika diskusija par to, kādi ir pirmo mākslīgā intelekta ieviesēju un lietotāju stereotipi un aizspriedumi. Vai spējam mākslīgo intelektu izprast un izmantot savā labā? Ar kādiem izaicinājumiem un iespējām saskarsimies nākotnē? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildēja uzņēmuma Tilde vadītājs Andrejs Vasiļjevs, Microsoft Latvia vadītāja Renāte Strazdiņa, kinoprojektu Kino Kults un Spektrs līdzdibinātājs un pārdošanas eksperts Sergejs Musatovs un antropologs un pilsētu plānotājs Viesturs Celmiņš. Diskusiju vadīja Latvijas Radio raidījuma “Kā labāk dzīvot” veidotājs Elvis Jansons.

Mākslīgā intelekta (MI) tehnoloģijas klāj noslēpumainības plīvurs. Daži tās uzņem ar atplestām rokām, kamēr citi no tām baidās, lai gan pēc būtības viss ir atkarīgs no tā, kā mēs izmantojam šīs inovācijas. Protams, attīstoties MI tehnoloģijām, jaunas idejas un atklājumi paver durvis jaunām iespējām, bet ikvienam ― gan lietotājam, gan attīstītājam ― vienlaikus jāpiemīt kritiskajai domāšanai.

Tehnoloģijas un arī mākslīgais intelekts sāka attīstīties līdz ar 20. gadsimta 50. gadiem, kad tika izgudrots pirmais dators, kas pieejams plašākām ļaužu masām, taču īpaši liela interese mākslīgā intelekta tehnoloģijām tika pievērsta tikai pēdējos gados. Reizē attīstījās spēļu industrija un rakstnieku iztēle par to, kas mūs sagaida. Izklaidējošā formātā tas izspēlēts arī daudzās Holivudas filmās, apcerot dažādus ētiskus un eksistenciālus jautājumus.

Kur mēs tagad atrodamies?

"Mākslīgais intelekts pēdējos gados strauji attīstās divu faktoru dēļ ― uzlabotās procesoru jaudas un pieejamā datu apjoma dēļ. Mākslīgais intelekts darbojas, izmantojot grafiskos procesorus, kuri analizē datus, un neironu tīklus, kā arī dažas citas tehnoloģijas. Uzlabotā procesoru jauda ļauj mums darīt, izpētīt un pārbaudīt lietas citādi un ātrāk nekā iepriekš, brīžiem ietaupot pat vairākus mēnešus darba. Tāpēc varam novērot, ka jauni izgudrojumi tiek ieviesti arvien biežāk, tomēr mums vēl ir tāls ceļš ejams līdz būtiskai mākslīgā intelekta attīstībai," stāsta uzņēmuma Tilde valdes priekšsēdētājs Andrejs Vasiļjevs.

Kā izveidot patiesi saprātīgu mākslīgā intelekta sistēmu?

"Lai runātu par šo tēmu, mums ir jāsadala mākslīgais intelekts sīkāk," uzsver antropologs Viesturs Celmiņš. "Ir vājais mākslīgais intelekts, kas mēģina imitēt vienu konkrētu cilvēka darbības jomu, tad ir vispārīgais mākslīgais intelekts, kas ir cilvēkam līdzvērtīgs visos darbos, bet ir vēl arī pārākais mākslīgais intelekts, kas var darboties labāk nekā cilvēks. Mēs pašlaik esam sākuma stadijā."

Cilvēki vēlas saņemt skaidras un vienkāršas atbildes, bet praktiski tas ne vienmēr ir izdarāms, jo viss apkārt eksistējošais ir kompleksu procesu un mijiedarbību kopums. Mēs neesam vēl izpētījuši pilnībā pat mūsu pašu smadzenes, tāpēc nevaram arī skaidri definēt mākslīgo intelektu. Rodas tālāki jautājumi ― kas būs tie cilvēki, kuru pārziņā būs attīstīt pārāko mākslīgo intelektu? Kas vai kurš noteiks, kā tam būs pareizi jāfunkcionē? Kurš kontrolēs to, kādi dati par mums tiek saņemti?

Kas ir mākslīgais intelekts, un kam tas ir jāuzrauga?

Vienkāršiem vārdiem sakot, mākslīgais intelekts ir veids, kā iemācīt datoru, datora kontrolētu robotu vai programmatūru domāt līdzīgi, bet ne tādā veidā, kā to dara cilvēki. “Tas tiek mācīts, izmantojot lielu apjomu dažādu datu,” skaidro Microsoft Latvia direktore Renāte Strazdiņa. Dators var analizēt vairāk un daudzveidīgākus datus nekā cilvēks, citreiz nonākot pat pie labāka risinājuma. Izstrādājot jaunas tehnoloģijas, mums ir arī jāņem vērā, ka mašīnai nevar likt atkārtot precīzi tās pašas darbības, ko veic cilvēks, jo tas īsti labi nedarbosies. Ar kopēšanu nekas nesanāks. Mākslīgais intelekts radīs būtiskus ieguvumus tad, kad zinātnieki sapratīs, kā mašīna var strādāt savā veidā, labi papildinot cilvēku darbu.

Lai kliedētu mītu par to, ka datorsistēmas dara to pašu, ko cilvēka smadzenes, var minēt piemēru par cilvēka smadzeņu imitācijas projektu. Pašlaik Eiropas Savienība iegulda daudz naudas, lai atkārtotu to, kā darbojas smadzenes. Iesaistītie pētnieki saka, ka līdz šim esot izveidots kaut kas līdzīgs zirnekļa vai peles smadzenēm. Tātad līdz cilvēka smadzeņu neironu tīklu imitēšanai mums vēl ir gaismas gadi ejami.

Līdz cilvēka smadzeņu neironu tīklu imitēšanai mums vēl ir gaismas gadi ejami.

Vai mākslīgais intelekts rada draudus cilvēcei?

"Ja mēs domājam par šo jautājumu no filmas “Matrix” un seriāla “Westworld” attēlotās perspektīvas, prognozes cilvēcei nav diez ko labvēlīgas," joko kinoprojektu Kino Kults un Spektrs līdzdibinātājs Sergejs Musatovs.

Piemēram, nesen notika Google virtuālā palīga prezentācija, kurā tas pieteica personu friziera apmeklējumam, prasmīgi atveidojot cilvēka runu. Te rodas jautājums, kā atšķirt, vai runājam ar cilvēku vai datorsistēmu? Vai MI tehnoloģiju izstrādātājam vai īpašniekam ir jāievēro ētikas noteikumi, un kādi kritēriji tos definē, lai cilvēki nejustos nezinoši un nedroši?

“Pašlaik starp cilvēku un datoru komunikācijas ekspertiem notiek spraigas diskusijas par to, kādam jābūt mākslīgajam intelektam. Vai tam ir jābūt tādam, kas ir maksimāli līdzīgs cilvēkam, ― tā, ka mēs nevaram atšķirt,― vai tieši otrādi, un kur sākas ētiskie aspekti? Bieži novērojams, ka cilvēkiem rodas emocionālā piesaiste pie šīm sistēmām un robotiem, jo mums jūtas spēlē lielāku lomu nekā racionālie apsvērumi,” stāsta Vasiļjevs.

Kā piemēri minami robots putekļsūcējs Roomba un virtuālā asistente Laura. Putekļsūcēju izstrādātāji ir ziņojuši, ka viņu klienti atsakās apmainīt salūzušos robotus pret jauniem, bet grib, lai tiek salaboti tieši viņu vecie eksemplāri. Līdzīga pieķeršanās vērojama arī lietotāju attieksmē pret Lauru, jo ir cilvēki, kas ar virtuālo asistenti runā katru dienu, lai gan Lauras sarunu variācijas un dziļums ir ierobežots, tomēr cilvēki jūt emocionālu nepieciešamību uzturēt šo kontaktu. Internetā ir pārsteidzoši daudz video, kuros cilvēki nofilmējuši, kā sarunājas ar Lauru, klīstot pa vecām mājām: “Laura, vai šajā mājā ir spoks? Vai es varu iet iekšā pa šīm durvīm?” Šīs īsfilmiņas ir savākušas pat miljonu skatījumu.

Nenoliedzami, joprojām ir daudz jautājumu par to, kā strādā un kā vajadzētu vai nevajadzētu lietot MI tehnoloģijas, taču, pirms kļūt skeptiskiem, būtu jāsāk veidot padziļināta izpratne cilvēkos par to, kas tad īsti ir mākslīgais intelekts un kā tas var palīdzēt risināt problēmas. Un tikai tad mēs varēsim kvalitatīvi diskutēt par iespējamajiem draudiem un vēlamajiem aizsargmehānismiem, kas jāapskata ne tikai programmētāju, bet arī korporāciju un valstu līmenī.