Vanzijs, pidžijs, zvēriņkostīms?

Autore : Madara Mieriņa

Šis raksts ir par viengabala apģērbu, var teikt, pidžamveida kombinezonu, kas parasti nosedz visu ķermeni, reizēm arī pēdu daļu.

Par šo īpašo apģērba gabalu pirmoreiz iedomājos, kad jau pirms krietna laika kāda draudzene sajūsmināta klāstīja, ka iegādājusies brīnišķīgu… nu… kā to sauc… pidžamu, “vanziju” (angliski ― “onesie”).

Un vēl gadījās arī pašai meklēt īstos vārdus, kad atstāstīju paziņām, cik komiski bija ietērpušās korabiedrenes pidžamu ballītē. Tad pienāca diena, kad tērps izkāpa no mājas dīvāniem un pameta spilvenu cīņas laukus, lai sāktu apmeklēt vasaras karstākos festivālus un kļūtu par sporta spēļu talismanu, un te nu vairs nevarēja izlīdzēties ar “pidžamu”.

Tērps izkāpa no mājas dīvāniem un pameta spilvenu cīņas laukus, lai sāktu apmeklēt vasaras karstākos festivālus un kļūtu par sporta spēļu talismanu, un te nu vairs nevarēja izlīdzēties ar “pidžamu”.

Pirmajam iespaidam ir liela nozīme — pietiek tikai ar dažām sekundēm, lai tas prātā nostiprinātos. Tekstam, gluži tāpat kā cilvēkam, ir ļoti svarīgs vizuālais tēls, īpaši tad, ja vēstījuma saņēmēji to uztver ar redzi, piemēram, lasa reklāmu avīzē vai mājaslapā, nevis klausās radio.

Kā to saukt? Varētu dēvēt apģērbu pēc tā lietojuma ― mājas tērps, masku balles kostīms, pidžama vai sporta tērps. Varētu arī daudz nemeklēt, saukt par kombinezonu, un miers. .

Tomēr būtu tīkami, ja nosaukums arī ikdienas lietojumā būtu tuvāks un mīlīgāks ausij ― gluži kā zīdainim atbilstošā apģērba nosaukumā lietotais vārds “lācītis”. Vai tas varētu būt vienītis? Varbūt kopītis?

Kāds ir tavs variants?