27.03.2014.

Pasaulē pazīstamais laikraksts The Guardian šī gada 26. martā publicējis Tildes pārstāvja Riharda Kalniņa rakstu, kurā ir analizēta interneta un tehnoloģiju ietekme uz pasaules un īpaši Baltijas valstu valodām, kas uzskatāmas par Eiropas daudzvalodības inkubatoru, kā arī izklāstīti iespējamie problēmu risinājumi mazajām valodām, ko piedāvā arī Tildes izstrādātā specializētā mašīntulkošanas programma.

Bilingvisms jeb divvalodība Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ir norma, bet trīsvalodība arvien biežāk kļūst par jauno standartu, tāpēc ārvalstniekiem Rīgā, Viļņā vai Tallinā ir labas izredzes satikt iedzīvotājus, kas pratīs viņu valodu.

Latvijā 95% iedzīvotāju prot divas valodas, bet 54% var sazināties vismaz trijās valodās. Tādējādi Latvijā ir otrs augstākais bilingvisma rādītājs Eiropā, un Latvija ir viena no astoņām Eiropas Savienības valstīm, kurās vairākums pilsoņu prot trīs valodas – Eiropas Savienībā šī prasība ir noteikta par vienu no ilgtermiņa mērķiem, ko jau izdevies izpildīt arī Lietuvai un Igaunijai.

Neraugoties uz labajām svešvalodu zināšanām, latviešiem, lietuviešiem un igauņiem dzimtā valoda ir īpaši dārga, jo tā ir mūsu identitāte un mūsu dzejas, tautasdziesmu un Dziesmusvētku valoda.

Tomēr daudzas valodas apguvušie Baltijas profesionāļi savā darbā sāk izmantot arvien vairāk angļu vārdu, lai varētu labāk izskaidrot savu produktu vai pakalpojumu tehniskos aspektus, un tā dzimtās valodas vārdi tiek jaukti kopā ar angļu valodas terminiem. Angļu valoda arvien biežāk kļūst par sanāksmju, produktu prezentāciju un oficiālu sarunu darba valodu, tādējādi arvien vairāk veicinot tās izplatību.

Baltijas tautu valodas nevar sūdzēties par izteiksmes līdzekļu trūkumu, kas kavētu iesaistīties darījumu pasaulē. Tās ir pasaules bagātāko valodu vidū, kuru gramatika paver plašas iespējas izteikties. Igauņu valodā, piemēram, ir 14 lietvārdu locījumi, bet latviešu valoda var dižoties ar divu un trīs burtu priedēkļiem, kas var mainīt nozīmes niansi gandrīz jebkuram lietvārdam vai darbības vārdam.

Taču mazākām valodām nav tādu iespēju attīstīties un digitālajā laikmetā operatīvi izsekot visiem jauninājumiem – digitālajā telpā dominē lielākās valodas: angļu valoda, kurai seko krievu, spāņu, ķīniešu un arābu valoda. Angļu valoda šajā ziņā ir līdere, jo tajā ir 30–50% visa internetā pieejamā satura. Dažu lielāko valodu dominance internetā nozīmē to, ka tās kļūst par terminoloģijas līderēm, runājot par tehnoloģiju, datorprogrammām un uzņēmējdarbību. Un tāpēc diskutēt par šiem jautājumiem dzimtajā valodā kļūst arvien grūtāk.

Jaunākie pētījumi rāda, ka Baltijas valstu valodas šajā problēmā nav vienas: Meta-Net (pētniecības centru tīkls, kas pēta tehnoloģiju ietekmi uz valodām) jaunākais ziņojums liecina, ka digitālā “izmiršana” draud 21 Eiropas valodai. Tā vien rādās, ka nāve nāks, bruņojusies ar iPhone, nevis izkapti.

Mazāko valodu digitālās izmiršanas jautājums kļūs arvien akūtāks, jo internets iemanto arvien lielāku ietekmi ikkatrā mūsu dzīves jomā un diktē to, kā mēs runājam un domājam. Viedtālruņi, planšetdatori, mobilās lietotnes un sociālie tīkli vēl vairāk veicina digitālā Visuma izplešanos, pavadot katru mūsu soli no agra rīta (kad pamostamies un pārskatām jaunākās ziņas vai e-pastu) līdz vēlam vakaram (kad pirms gulētiešanas ielūkojamies savā Twitter lapā).

Ko apdraudētās valodas var darīt lietas labā? Atbilde diez vai slēpjas stingrākā valodas politikā, jo ar politiku parasti izrādās par maz, lai “ieskaidrotu” cilvēkiem, kas vai kā jārunā. Drīzāk jādomā par tehnoloģiskiem rīkiem, kas valodu mūsdienās atbalsta. Lai veicinātu mazāko valodu attīstību, jāturpina pilnveidot tehnoloģijas, kas šīm mazākajām valodām var piedāvāt tādu pašu atbalstu kā lielākajām valodām. Tie var būt datorprogrammu korektūras rīki, daudzvalodu lietotnes un interfeisi, tiešsaistes enciklopēdijas un citi digitālie resursi.

Tādi tulkošanas giganti kā Google Translate nevar nodrošināt kvalitatīvu tehnisko atbalstu mazajām valodām, tādēļ ikdienā noder specializētas mašīntulkošanas programmas.

Raksta oriģinālu angļu valodā lasiet The Guardian mājaslapā: http://gu.com/p/3nj99/tw